Nobody`s blog

Dena Brauna "Ciparu cietoksnis"

nobody@nobody.lv(koko) — Mon, 06 Feb 2012 10:03:56 +0200

Reiz man kāds stāstīja (ja nemaldos, ka tas bija Matīss), ka "Ciparu cietoksnis" esot Brauna labākā grāmata arī pēc tam, kad viņš izlasījis "Davinči kodu". Nu ko... Kādus 5 gadus dzīvoju ar šo ticību, līdz kādu dienu man iemeta ar šo grāmatu [lasīt: iedeva šo grāmatu].

Pēc tam, kad biju izlasījis brauna pēdējo gara darbu: "Zudušais simbols", kura subjektīvi negatīvo aprakstu var palasīt arī te, biju gaidījis kaut ko mega labu, lai spētu atgūt ticību skaistajam, bet kā tad bija patiesībā?

Nedaudz par grāmatu: ir mega liela aģentūra, kas šifrē vaļā datu plūsmu internetos, lai apkarotu terorismu. Viņi uztaisījuši mega krutu superdatoru, kas spēj brūtforsīgi (metode, kad pārlasa visus simbolus, lai atrastu paroli un katru kombināciju pārbauda) atlauzt vaļā dajebkuru paroli maksimums 3 stundu laikā (ar dajebcik bitiem nokodētu). Sēž visi un no prieka sit plaukstiņas (vai arī plaukstiņās - kā nu kuram ērtāk) un priecājas par to, ka visa pasaules informācija ir viņu rīcībā, bet tad...

Tad kāds mega ģēnijs piespiež vadītājam ielaist sistēmā "neatlaužamu programmu", kas... (šito es noklusēšu).

Darbojas: kārtējā krutā mega gudrā džuse, kas ir kriptogrāfijas guru; viņas draugs - universitātes pasniedzējs un megadaudzu valodu un dialektu pazinējs (poligloti nobāl viņa priekšā); viņas megakrutais šefs, kas veltījis visu dzīvi tikai un vienīgi savas valsts patriotismam un aizstāvībai (un paslepus arī klusai mīlestībai pret šo kriptogrāfi, kuru grib ievilkt gultā un izmīlēt līdz mūža galam); un vēl pāris džekiņu, no kuriem daži ik pa laikam nomirst.

Un tā - mega krutais šefs aizsūta pasniedzēju uz spāniski runājošu valsti (grāmata vairs nav pie manis, tāpēc valsti esmu piemirsis) pakaļ MEGAKODERA mantām, jo megakoderis ir nejauši nomiris (vai arī nemaz ne tik nejauši). Starp viņa mantām jābūt arī atslēgai uz neatlaužami nokriptēto programmu. Tikmēr visi pārējie (arī mazie spēlētāji) meģina atlauzt šī megakodera radīto algoritmu.

Ja godīgi, tad līdz pus grāmatai tā arī nekas nenotika. Patiesībā visā grāmatā ir aprakstīta tikai pusotra diena, bet ne par to ir stāsts. Vēlāk viss ritinās vaļā pat ļoti smuki, bet šī bija trešā grāmata no Dena Brauna, kuru es vispār savā mūžā esmu izlasījis un esmu nolēmis tuvākajā nākotnē ar viņa grāmatām laiku vairs neizniekot, jo manī parādījās tāda deizī vū (deja vu). Redziet - visās līdz šim lasītajās grāmatās ir viens sižets, tikai mainās darbojošo personu vārdi un reizēm ir iepīta reliģija, bet reizēm nav. Tā arī šajā grāmatā pēdējās sekundēs viss atrisinās, visi ļaunie vai arī pusļaunie nomirst un divi labie, kas (kaut kādu megasakritību dēļ) ir sieviete un vīrietis, laimīgi paliek kopā. Un tas nav viss... Šis nekam nederīgais vīrietis, kuru medī kāds slepkava, kā vienmēr, izdzīvo pat tad, kad slepkava vēsā mierā ir nokillojis daudz stiprākus vīrus.

Ja jābūt pilnīgi objektīvam, tad grāmatai dodu 7.5 kokous no 10, bet tas gadījumā, ja no Brauna iepriekš nekas cits nebūtu lasīts. Ja ir lasīts, tad... Nu tad ir sajūta, ka pārlasa kādu no iepriekš lasītajām grāmatām, bet vienalga iesaku izlasīt. Bija daudz labāka par "Zudušo simbolu".

Mission: Impossible - Ghost Protocol

nobody@nobody.lv(koko) — Tue, 27 Dec 2011 11:29:17 +0200

Vakar ar dažiem indivīdiem bijām aizlaiduši noskatities Mission: Impossible - Ghost Protocol. Tā kā man iepriekšējās bija patikušas, tad no šīs sagaidīju, ka būs vismaz tik pat laba.

Sākšu ar foršo - joprojām ir misija neiespējamā. Joprojām aktieri rullē. Joprojām ir mega krutie gadžeti, konceptauto and šit and šit and šit. Nu daudzvārdsakot - uz specefektiem un gadžetiem piestrādājuši. Pievēru acis nedaudz uz to, ka pamatā visur tiek izmantots iFons un iPads.

Vēl patika, ka šoreiz bieži vien bija tādas kuriozas situācijas, kad galvenās lomas atveidotājs notizlojas, un, piemēram, nolec ne tur kur vajag, bet ar ķirbi atsitoties pa kādu tam neraksturīgu virsmu.

Jāpiemin arī, ka nopietni ticis padomāts par fona trokšķiem dažādās vietās, piemēram, lidojot lidmašīnā, dzird lidmašīnas dzinējus pat vienkārša dialoga laikā un līdzīgi. Tā pat ar valodu nav problēmu - tā kā pamatlietas notiek krievijā, tad arī daudzas sarunas ir nevainojamā krievu valodā - pat amurikāņu aktieriem. Mega patika.

Sliktais? Nu sliktais ir tas, ka sižets man likās visnotaļ saraustīts un izstiepts. Nespēja visu laiku noturēt manī spriedzi, bet es jau sāku norakstīt to uz savu izlepumu, jo kaut kā nespēj pēdējā laika asa sižeta filmas manī viest to "obļenah ku kruta" efektu.

Es dodu filmai 6.5 kokous no 10. Būtu mazāk, bet man patika gadžeti, detaļas un valodu bezakcentums. Un, protams, kā Lācīts atzīmēja, tas, ka paspēja vienlaicīgi pareklamēt gan CARPple produktus, gan Micro$oft produktus.

Vakara nobeigumā neliels pasēdējums kafejnīcā "C&L" (pa tālruni man tika nosaukts kā "Cūka un Lunis"), apspriežot ar Atomu un Laacz dzīvei vairāk svarīgas lietas. Iedomājieties... Pus stundu pēc filmas par to vairs nerunājām. Vai tas jau vien neizsaka daudz par filmu?

jQuery .remove() gļuks

nobody@nobody.lv(koko) — Tue, 06 Dec 2011 15:25:03 +0200

Sveikas, programmējošās dāmas! Kas nezina, kas ir jQuery, skip tu zī vatever!

Šodien saskāros ar to, ka jquery kods pierakstīts formā $("#elements").remove(); nenostrādā vienmēr tā kā man gribētos uz visiem browseriem.

Problēma bija tā, ka es removoju elementu, kurā iekšā bija vēl arī input lauki un biju gaidījis, ka līdz ar to pie submita šie lauki neparādīsies (manā gadījumā submits tiek veikts caur AJAX un visi formas dati tiek serializēti ar jQuery .serialize() funkciju). Ckuju - uz chromes tomēr kaut kādi pusiztīrīti un pusaizpildīti elementi parādījās.

Problēmas risinājums: jāiztīra tas elements pirms izmešanas laukā, respektīvi: $("#elements").empty().remove();

Tas tā - ja kāds uzkāps uz tā paša grābekļa.

Dienas citāts #5

nobody@nobody.lv(koko) — Tue, 06 Dec 2011 12:31:42 +0200

Čatā tika runāts par kapčām (ja kāds nezina, tad tie ir besīgie attēliņi ar deformētiem burtiem, kurus cilvēks atpazīst, bet boti nē.

Garš stāsts šorti (long stroy short), nonāca līdz tam, ka googles kapčai pietiek ar to, ka ievada tikai pirmos burtus no pirmā vārda un viss nostrādā. Tad nu pērle nāca no kac puses

12:21 < KAC> KRISHA: taada jau doma tai capchai, iedod divus vaardus, vienu vinji zin, otru nee. tu ievadi abus un paliidzi digitalizeet vecas graamatas

A ja nu viņam taisnība? :D

Ēnu ekonomika

nobody@nobody.lv(koko) — Mon, 05 Dec 2011 09:11:17 +0200

Man prieks, ka visi runā par ēnu ekonomikas apkarošanu and šit! Es gan neesmu baigi iedziļinājies visās tajās lietās, taču esmu novērojis vienu: ja grib, lai uzņēmums attīstās, lai darbinieki saņemtu normālas algas un visi nodokļi tiktu godīgi nomaksāti, nepieciešams čakarēt klientu, jo tādā gadījumā preces/pakalpojuma maksai jāliek uzcenojums vismaz 50%, ja ne visi 67%.

Un tad rodas jautājums: kam es uzticos un ko es cienu vairāk: valsti vai savu klientu?

Mani rīta pusmiega sapņi

[O?]Perētājsistēmas un es

nobody@nobody.lv(koko) — Wed, 30 Nov 2011 12:46:16 +0200

Tāds gīkisks ieraksts gīkiem, kas kaut ko varbūt no tā visa arī atcerās.

Bērnībā bija tā laime paspēlēties (skolā) ar tā sauktajām Bekām (БК). Krievu izstrādājums ar Operētāj Sistēmu "Рига". Ticiet vai nē, bet kaut kur dzirdēju, ka padomju laikā tā bija sperta no IBM un mūsu otras labākās universitātes cienījamais datoriķu fakultātes faunderis [lasīt:dibinātājs] Borzovs pat piedalījies pie tulkošanas un IBM^TM identifikāciju dzēšanas. Bet tas tā - tīrā jaunība un neko vairāk par vienkāršu paprogrammēšanu un primitīvu 2D spēļu paspēlēšanu tur nedarīju.

Ap 1995. gadu tiku pie tiem priekiem paspēlēties ar MS-DOS darbinātiem datoriem, kuriem, kā likums, vienmēr līdzi nāca Norton Commander. Uj, kas tie bija par laikiem. Pirmie QBasic skripti. Par labu darbu tiku atalgots ar primitīvām olimpiskajām spēlēm (slaloms, tramplīnlēkšana), bolderdash un līdzīgi. Protams, parādījās uz tā MS-DOS arī pirmie logi. Man gan pirmā saistība bija Win 3.11. Bet nu MS-DOS konsoli pārzināju diezgan labi. Garas komandas ar līdz 7 parametriem mierīgi drukāju no galvas un domāju, ka tas nu ir attīstības kalngals.

Nākamais etaps - Windows. Uj kā es ar šamo ņēmos. 95 - gļuks gļuka galā. 98 - labāk, bet gļuks gļuka galā. 98 SE (sekend edišin) bija jau tas, pie kā paturējos ilgāk. Pat nonesu no sava datora originālo (pirkto) Windows ME, kas bija nu totāls mēsls, bet ar jauno mediapleijeri (septīto pēc kārtas).

Šajā laikā skolā tiku klāt arī izdaudzinātajam windows NT. Man paveicās vēl tikt pie 4.kautkas versijas. Nu stabilitāte laba, bet skolotājs bija pacenties apgriezt visu, ko vien var apgriezt - tā nu nekāda baigā laušana nebija.

Pienāca rekordu laiki - vienā dienā vienam datoram 6 reizes pārinstelēju operētājsistēmu. Tā es tiku pie windows XP kaut kāda ērlī varianta. Gemorojs jau liels, jo nebija dabūts nekāds būtablais disks - vienkārši būtojos no win98 būtabļās disketes, tad ievadīju smartdrv.exe (tas tāpēc, lai kopējas faili ātrāk), tad no konsoles gāju uz cdroma draivu (E:/), tad pārvietojos uz WINNT mapīti un palaidu setup.exe. Pilnīga nostaļģija...

Ne cik ilgi nepadzīvoju ar šo brīnumu (nu likās toč brīnums - izvirtības un skaistuma kalngals, nemaz nerunājot par desktop bildi). Toreiz gan mediapleijeris bija tikai vēl 8, bet man no visiem viņiem patika vislabāk, bet nu gļuku daudz un mans datoriņš vilkās ar viņu (nemaz nerunājot par to, ka man bija tikai 10gb cietais, ko XP aizdirsa vienā spļāvienā).

Nākamais posms - downgreids uz windows 2000 server, jo, diemžēl, XP tajos laikos vēl nebija pietiekami stabils kā arī resursus vajadzēja vairāk, bet windows 2000 bija prieks un laime. Beidzot dabūju pačakarēties ar visādiem konfigiem, bet nu jau varēja normāli strādāt.

2003. gada beigas, 2004. gada sākums iezīmējas ar reliģijas maiņu - pāriešana uz Linux. Reliģiju gan nemainīju ļoti strauji un turpināju reizēm lietot arī windows, kurš bija uzstādīts paralēli, bet nu long storī šōrt, RuncZ un Atoms palīdzēja man uzbīdīt uz datora slackware 9.1. Eh ku bija pistne ar tīkla un skaņas draiveriem, bet tā labāk pakonfigurējot kerneli, tomēr viss izdevās.

Ļoti neilgi pēc tam (kādu gadu) mazahisms manī auga arvien lielāks un pārgāju no Slackware uz Gentoo, kuru tad kompilēju no pirmā steidža (vairs tāda nav - tas tik mazahistiem). Pilnas sistēmas uzstādīšanai (kopā ar KDE, openoffice un mozilla produktu kompilēšanu no nulles) pagāja aptuveni 3 dienas. Ekrānā visu laiku skrēja burtiņi. Atceros, ka sākumā uzkompilē X11, kuram jau defaultā bija kaut kāds Fluxbox logu menedžeris. Kamēr 10h kompilējas KDE, tikmēr iztiek ar to. Jā - tā tik bija plānošana - kompilē sākumā to, ko vajag visvairāk un tad tikai pārējo, piemēram, mūzikas atskaņošanai fiksi uzkompilē mpg123 un muzonu klausies no konsoles. ([url=http://en.wikipedia.org/wiki/Kernel_(computing)]Kerneli[/url] vēl līdz kādam 2006.gadam aktīvi palīdzēja kompilēt tie paši RuncZ un Atoms).

Paralēli, protams, joprojām sanāca cīnīties ar windows produktiem, jo sāku piestrādāt par datoriķi. Kā arī darba OS bija Windows, jo strādāju ar AutoDESK produktiem, kas ir Windows onlī.

2005. gadā aizgāju strādāt uz Softikom par programmētāju. Man iedeva datoru un ļāva pašam uzstādīt to OS, kas man patiktos. Eksperimenta pēc uzstādīju FreeBSD. Jau tās pašas nedēļas laikā sapratu, ka vajag diezgan advancētu cilvēku, lai šo OS pārveidotu par pilnvērtīgu darba staciju. Bija problēmas un to bija diezgan daudz - sākot jau ar to, ka FreeBSD negāja flash (kaut kā emulēju 32bitu bibliotēkas un puslīdz tikai piedabūju) kā arī krešoja visu laiku mans iemīļotājais teksta editors. Nu žopa totālā. Tāpēc pārgāju atpakaļ uz Gentoo.

Nāca laiks un turpināju eksperimentēties. Kaut kādā 2008.gadā (laikam) izmēģināju pirmo reizi Ubuntu. Vāks ku tā bija laime salīdzinājumā ar to visu mazahismu, kas bija līdz šim. Nekas... Nu itin nekas nestāvēja klāt - lielākā daļa strādāja ārā no kastes (out of the box) - nevajag draiverus, nevajag nervu sāpes. Programmas atjaunojas visas uzreiz. Nevajag restartēt pēc katra sūda. Un smuks - gaddemit smuks. Tajā laikā arī KDE 3.x tika pamests novārtā un sāka programmēt KDE 4 logus, tāpēc pārgāju uz Gnome un biju diezgan laimīgs par to, kā tas viss strādāja.

Ir pagājuši vairāki gadi un Ubuntu ir sadrāzts. Vārda tiešā nozīmē - tas ir sadrāzts. Kā tas notika? Nu ļoti vienkārši - Gnome (logu menedžeris) izstrādātāji izdomāja, ka jātaisa jauna gnome - tāda mega fancy. Cannonical (Ubuntu izstrādātāji) izdomāja, ka viņiem jātaisa savējais - Unity. Un tā Ubuntu 10.10 versija tika sadrāzta ar kaut kādu unitī, bet toreiz vēl nebija tik traki - varēja caur hakiem uzlikt Gnome 3 vai arī fallbekoties atpakaļ uz Gnome 2.x versiju un dzīvot puslīdz laimīgi. Bet trakākais notika ar Ubuntu 11.10 versijas izlaišanu, jo Gnome 3 vēl strādāja normāli, bet fallback uz gnome 2.x nebija vairs tas pats vecais - tur kaut kas tik ļoti tika sačakarēts (vismaz manai sievai nepatīk), ka man nolaidās rokas. Bet es jau par to nesatraucos - es jau biju pārgājis uz daudz vieglāko XFCE4 logu menedžeri un dzīvoju laimīgi. Sūdainākais bija tas, ka tā laika mans mīļākais editors Quanta, kas strādāja ar KDE 3.x bibliotēkām vairs netika supportēts. Vēl trakāk - pat ar visādiem hakiem to vairs nevarēja piedabūt pie darba.

Nospļāvos vienu vakaru, parņēmu rokā aliņu, novilku OpenSuse pēdējo versiju un uzstādīju. Man kā RPM galīgam nemācētājam, pirmais vatafaks iestājās, kad nesapratu, kāpēc man nav bezvadu tīkla, jo viss liecināja par to, ka jābūt, bet, kā saka, nemīz peļķē - tagad es zinu, ka jānovelk ir firmware, kas to visu atrisina.

Ieguvumi: Quanta strādā aut of zī box. RPM pakas var dabūt dapriekšjebkā. Ļoti regulāri ir atjauninājumi. Strādā viss daudz ātrāk kā tas bija nu jau pa gadiem piedirstajā Ubuntu. Pa 3 nedēļām esmu tā pieradis, ka esmu laimīgs. Nācās gan nedaudz iemācīties kā apiet šādas tādas OpenSuse raksturīgas lietas ar paku ierobežojumiem, bet es tagad to māku.

Tāds nedaudz nostaļģisks ieraksts, ko palasīties nākotnē pašam. Esmu gan izlaidis dažas OS un Linux OS versijas, ko uzmetu tikai eksperimentiem, bet nu tas tā...

Te sarakstiņš vēsturei ar tiem OS, ko esmu pats instalējis (tātad atkrīt Rīga, Mac OS un līdzīgi krepi):

MS-DOS
Windows: 95, 98, 98 SE, ME, NT 4.x, NT 5.x, 2000, 2000 server, XP, 2003 server, 2008 server, Longhorn (kodneims vēlākajai vistai), Vista, 7
FreeBSD
Linux: Slackware, Mandrake (agrāk Mandriva tā saucās), Redhat, Koppix, Gentoo, Ubuntu, Mint, Debian, OpenSuse
MenuetOS: OS, kas uzbliezts tīri uz ASM. Izskatās, ka vēl dzīvs.

Speaker for the Dead by Orson Scott Card

nobody@nobody.lv(koko) — Tue, 15 Nov 2011 13:00:10 +0200

Pirms nedaudz vairāk kā 2.5 gadiem man dzimšanas dienā M un Sany uzdāvināja Orsona Skota Kārda grāmatu "Endera Spēle", par kuru vairāk var palasīties manā pseidorecenzijā. Izrādījās, ka grāmatu izdevis man personīgi pazīstamais Markīzs, kurš joprojām mani aicina uz zinātniskās fantastikas klubiņa pasākumiem, bet vienmēr tie iekrīt man nepieejamā laikā (piedod). Tā nu Markīzs teica (pirms tiem vairākiem gadiem), ka, ja Endera spēli nopirks noteiktu eksemplāru skaitu, tad viņi mēģinās izdot arī nākamo "Endera sāgas" daļu, bet es nesagaidīju.

Vienu brīdi jau biju par šo grāmatu piemirsis, bet, pēc smārtfona iegādes nolēmu, ka nespēju vairāk ciesties un izlasīšu "Speaker for the Dead" elektroniskā versijā originālvalodā. Par laimi, vienam no maniem amerikāņu draugiem visas šīs grāmatas daļas ir .mobi formātā un viņš man laipni to aizdeva (man bieži uzrodas tādi draugi, kad googlē ierakstu "intitle:index.of grāmatas.nosaukums (mobi|epub)").

Ziniet, tā pat kā ar pirmo daļu, nespēju grāmatu nolikt malā, lai darītu kaut ko citu. Visur, kur varēju, lasīju. Pēdejās naktīs lasīju uz miega rēķina un, ticiet vai nē, bet esmu izlasījis un pat esmu apmierināts ar to, cik forši tas notiek manā tālrunī (apetīte aug ēdot - tagad gribu arī kindlu, uzdāvināsiet?). Bet nu vairāk par pašu grāmatu.

Atgādināšu, ka Enders (pirmajā daļā) bija mazais puisītis ar ļoti labi attīstītu taktisko domāšanu. Garš stāsts īss - Enders nomočīja cilvēci apdraudošos "Buggers" (aizmirsu, kā bija latviski) un tādā veidā iznīcināja vienīgo saprātīgo rasi, kas dzīvoja paralēli cilvēkiem plašajā visumā.

Speaker for the Dead notiek 3000 gadus pēc Endera izlēciena un ir daudz kas mainījies. Šo soli [Buggers nogalināšanu] vairs neviens neatbalsta un Enderu uzskata par monstru, kas iznīcina visu (bet tas taču bija sen un viņa vairs nav). In your shiny faces - nemaz tik beigts viņš nav un nemaz ne tik monstrāls, bet par to tu, mans mazais draudziņ, izlasīsi grāmatā. Galvenais ir tas, ka ir atklāta vēl viena pietiekami attīstīta rase Piggies uz pietiekami attālas planētas, kurus vairs nevar uzskatīt par dzīvniekiem. Viņi mācās, runā vairākās valodās un grib attīstīties, bet viņu noslēpumus neviens vēl nav izkodis. Un neizkož līdz pat grāmatas beigām.

Tajā pašā laikā ir saprasts ka "Buggers" nebija nemaz tik ļauni - viņi vienkārš nebija izprasti un cilvēks baidās no tā, ko nesaprot, tāpēc inzīcina to. Taču tikai nedaudzie zina, ka viņus ir iespējams atdzīvināt.

Darbība pamatā notiek uz tālas planētas Lusitania, kur ir ļoti maza dzīvo organismu dažādība. Ir vēl vairāk attīstījušies starpplanētu ceļojumi. Ir ļoti daudz kolonizēto planētu kuras pārvalda vienots pārvaldes orgāns Simts pasauļu komiteja [autora tulkojums: The commitee of hundred worlds]. Un ir viens cilvēks Speeker for the Dead, kas braukā apkārt un runā patiesību par zudušo civilizāciju, par zudušiem cilvēkiem, par to, ko citi nezina. Pēc tam, kad Cūķi [autora tulkojums no angļu: Piggies] nogalina vienu no zinātniekiem - viņu pētniekiem, šis Par mirušajiem runātājs [arī atora tulkojums] lec savā zvaigžņu kuģī un dodas uz Lusitaniu, lai runātu par šo mirušo cilvēku. Bet vai tieši par viņu? Un vai tas ir vienīgais viņa mērķis? Un kas viņš vispār ir?

Daudz jautājumu un daudz atbilžu... Pēdējās - tikai pašās grāmatas beigās, bet tās raisa vēl jaunus jautājumus un es esmu sācis jau nākamo sāgas daļu Xenocide, kuru arī aizņēmos no sava amerikānu drauga, lai saprastu: "Kas tad būs tālāk?"

Grāmatai 10 koki no 10. Kāpēc tik daudz? Nu tāpēc, ka originālvalodā ir vēl labāk kā es domāju un visa kompozīcija un ritējums nenormāli patika. Iesaku zinātniskās fantastikas mīļotājiem.

Neuzskatu, ka Stīvu tā jāapraud

nobody@nobody.lv(koko) — Thu, 03 Nov 2011 11:20:53 +0200

Visi zina, ka Stīvs ir miris. Daļa raud tāpēc, ka nebūs vairs "tādu" gadžetu, daļa atcerās viņu par to, ka bijis tik MEGA foršs cilvēks un sniedzis cilvēcei tik daudz.

"Skrūvē jūs" [no angļu: screw you]! Uzskatu, ka neko labu viņš cilvēcei nav izdarījis. Viņš ir aplaimojis [ne?]lielu kaudzīti ar sliņķiem, izspiežot lielu kaudziti ar naudu un viss. Domājis tikai par zaļajiem papīrīšiem, kas virtuāli krājas viņa kontā. Cilvēcei kaut ko devis? Tikai to, ka cilvēki saslimst ar sakosta ābolīša slimību un viss. Bez iFona nevar izdzīvot? Bez iPada nevar uz tualeti aiziet? Kāda ir pievienotā vērtība viņa devumam kopumā? Gandriz nekāda!

Stīvu es varētu salīdzināt ar cilvēku, kas izgudroja lāpstu. Piemēram, ar rokām izkašāt bedri, lai iespraustu zemē koku, jāpatērē lielāks spēks un laiks, nekā tas būtu, rokot ar lāpstu. Tātad lāpsta palīdz, bet nav neaizvietojama. Tā pat Stīvs izdomāja ipod un ipod palīdz palikt kurlam, klausoties neciešamu popmūziku.

Ko es ar to gribēju pateikt? Tikai to, ka jāraud par cilvēkiem, kas patiesi devuši kaut ko cilvēces labā - par zinātniekiem, par mūziķiem, māksliniekiem utt utjp - par tiem, kas radījuši labumu un skaistumu priekš visiem nevis tikai savu materiālo tieksmju apmierināšanai. Nav pieņemami attaisnoties: "Stīvs jau arī nepabeidza augstskolu, bet tik tālu tika!" Tieši tā, nepabeidza, bet tas nenozīmē, ka ar tavu iztaisnoto smadzeņu kroku pietiks, lai izdarītu to pašu.

Es par Stīvu nesēroju vispār, jo tajā pasaulē viņam būs vairāk laika pašam sev nevis savam darbaholismam. Nez vai viņam tur tā iegūtā naudiņa arī palīdz?

P.S. Vienīgais, ko Stīvs ir devis: tā ir citu tiekšanās izveidot kaut ko seksīgāku un skaistu fontu antialiasingu. Par fontiem labi, bet pārējais? Nu nezinu: jau tagad gara acīm redzu apresnējušās, slinkās nākamās paaudzes, kuras apkalpo roboti pat tualetē.

Biznesa plāns - tējas krūze

nobody@nobody.lv(koko) — Tue, 18 Oct 2011 10:05:24 +0300

Aiz nenorālā slinkuma man ienāca prātā ideja (gan jau kāds ir izdomājis, bet neesmu nekur dzirdējis/lasījis):

Ideja ir vienkārša - paņem krūzi, ielej karstu ūdeni un tev ir gatava tēja. Pēc lietošanas krūzi izmet.

Kā tas viss darbotos? Nu ļoti vienkārši:
1) ārējā malā ir parasta vienreizējā krūze (nu tāda kā Statoilā);
2) Iekšmalā ir smuki iestrādātas tējas maliņas plānā kārtā;
3) virs plānās tējas kārtiņas iestrādāts smalks sietiņš, lai nevajadzētu tēju kāst caur zobiem.

Process ļoti vienkāršs: aizeju uz veikalu, aizeju uz tējas nodaļu, nopērku 100 krūzes, atnāku mājās/darbā un kādu mēnesi lietoju pa vismaz 3 tējām dienā.

Kā Jums mana ideja?

Ehh... Ja man būtu tējas plantācijas un vienreizējo krūžu ražošanas iekārtas.

Varbūt "Možums" grib ņemt mani par partneri?

Dienas citāts #4

nobody@nobody.lv(koko) — Tue, 11 Oct 2011 12:08:40 +0300

Šoreiz uzmanību guva IRCnetā #php.lv kanālā īsā saruna.

11:28 [@Atoms] draugiem buus tagad savs fsq
[..]
11:33 [@Atoms] vinjsh ir sajūgts kopā ar 4sq
11:39 [ KAC] kad vinji beidzot ieintegrees facebook

Nja... Es tā dikti neiedziļinos, bet vai tiešām draugiem.lv sāk feisbukam zaudēt un mēģina darīt visu, lai tik savu vidējo klientūru nepazaudētu?