Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Sākās viss ar to, ka aizgāja ciet (kā jau vienmēr) un čatā panesās nedaudz par mīlestības tēmu... Domāju, ka par to jāieblogo, bet, lai neatkārtotos, paprasīju Googlei, va es gadījumā neesmu jau agrāk kaut ko rakstijis par mīlestību... Esmu un diezgan nopietni, cik palasījos... Nu un sagribējās atkal palasīt vecos rakstus... Spiedu sadaļu Arhīvs 2004 un tik lasīju...
Patiesībā tas laiks ir nenormāli ātri aizskrējis... Notikumi liekas tādi, itkā būtu bijuši vēl vakar...
Ko es pamanīju? Te nu jāprasa Jums piedošanu, mani dārgie lasītāji! Es agrāk (vismaz man tā liekas) rakstīju interesantāk... Apskatītās tēmas arī bija interesantākas... Man pat liekas, ka vārdu krājums man bija interesantāks...
Eh nu tam visam par godu - kāds notikums no dzīves...
Jāsāk ar to, ka nekad nekādus lielos sūdus neesmu vārījis... Esmu patiesībā mierīgas dabas cilvēks... Var teikt, ka tāds visai flegmātisks kopumā... Kā jau normālam flegmātiskam lauku puisim pienākas, pienāca diena, kad bija vien jādodās uz pilsētu zinības mācīties...
Kā jau normāls lauku puisis, paņēmu līdzi riecienu maizes, kūpināta speķa gabalu un cibiņu ar sviestu... Nu tas, lai iestājeksāmenu laikā nenomirtu... Kā nekā paredzēts bija iestāties ģimnāzijā... Noteikti, ka eksāmeni būs nenormāli gŗūti, nogurdinoši un gari... Nu jā, dzeramajam paņēmu līdzi normālā 2L plasmasenē tikko slauktu (vēl siltu) govs pienu... Sēdos autiņā un aidā...
Kad nonācu līdz pilsētai, piens jau bija saskābis... Vo šaize.. Tā ir, ka iestājeksāmeni ir vasarā, bet nekas... Es jau galvu nieku dēļ nenokāršu... Devos pa taisno uz skolu, lai rakstītu iesniegumu par vēlmi mācīties, ko arī veiksmīgi izdarīju... Tiesa bija nelielas problēmas - pirmo iesniegumu man atmeta atpakaļ, jo to rakstot, es biju izbadējies un ieēdu nedaudz speķmaizītes... No speķa bija palikuši taukaini pirksti un līdz ar to arī viss iesniegums... Nu ko darīt? Jāraksta vēlreiz, bet rokas ta taukainas!
Tajā brīdī es atklāju foršāko lietu visā skolā - pie izlietnēm bija bezmaksas ziepes... Pēc tam, kad biju iestājies, mājās man ziepju netrūka nekad... Tāpat netrūka arī tualetes papīra, dakšiņu, nazīšu, šķīvju, krūzīšu, glāžu un citu nieku... (aizmuldējos)
Nu re - uzrakstīju iesniegumu un bija laiks ķerties klāt eksāmeniem... Te tavu prieku, tavu laimi - tur tie cilvēciņi, kas stājās iekšā, tak tik pat debīli kā es... Tiku stabili valodnieku grupā, lai uzsāktu mācības... No laimes pierijos kārtīģi speķi, pa ceļam uz autobusu nopirku saldējumu (alu toreiz vēl nedzēru) un devos taisnā ceļā uz autoostu... Tikai atkal šaize - es ta biļetes naudu iztērēju saldējumā... Nu ok - visu nē, bet pāris saņu pietrūka... Nu neko citu neizdomāju - ņēmu un nopirku biļeti pāris pieturas tuvāk (patiesībā tikai pus ceļam, jo izdomāju, ka par atlikušo naudu labāk nopirkšu vēl vienu saldējumu)...
Braucu es tā mierīgi... Mans maršruts jau beidzas... Biļeti izsviedu laukā, jo nu jau nebūs vajadzīga... A bet stresiņš ta sākās... Vienkārši vāks... No uztrakuma sāku ar roku ēst sviestu... Uztraukums arī attaisnojās, jo autobusā iekāpa kontroliere - tāda baigi būdīgā dāmīte un pakaļ viņai tāds tievs mentiņš...
Jamie man prasa biļeti! A ko ta es? Es tak nemāku melot... Saku, ka es aizgulējos, bet nu tagad jau neko nepadarīs - jābrauc vien līdz galam... Uz ko saņēmu atbildi, ka nāksies drīzāk braukt uz iecirkni... Uzliek man rokudzelžus un nu tagad vedīs prom... A es tāds saku: "Davai daram tā! Ja es bez atslēgas noņemšu naručņikus, tad jūs mani aizvedīsiet par velti uz mājām un nebūs sods jāmaksā!"... Kā viņi ņirdza, bet nu piekrita... A man ta sviestainas rokas - es vēsā mierā izslidinu tās laukā no metāla skavām un pilnā 16 zobu smaidā saku - nu tad vediet :D
Tā lūk ar mani toreiz notika...
P.S. Patiesībā stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem, bet nu procenti 90% ir tīrais izdomājums :)
Nobeigusms līdzīgs šitam: klizma.lv
es ar kādreiz rakstīju interesantāk un tagad kad palasu tik labi paliek, tik jautri....
pat neticās, ka tik interesanti varēju rakstīt...
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.