Šī lapa tev spēj iespraust tikai 3 veida cepumus:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
Sliktums šoreiz ir domāts tāds garīgs, morāls vai nu kā viņu nosaukt - visādā gadījumā - ne fizisks.
Ar mani ir tā, ka es ļoti mīlu cilvēkus un nevaru ciest, ka viņiem ir slikti... Pati sūdīgākā sajūta ir tad, kad tam cilvēkam ir slikti un es tur neko nevaru padarīt, jo nemāku atrast vajadzīgos vārdus... Es vienkārši nespēju ar vārdiem nomierināt tādu cilvēku... Šādos brīžos ir viegli pateikt kaut ko nepareizi, tāpēc jādomā par katru vārdu... Es varu iedomāties, ka piebesī frāze: "Neuztraucies, gan jau būs labi!" Tā tak ir debīla frāze? Nu būs labi, bet tas nepalīdz. Tu pat nezini, kad būs tas labi un vai vispār tu to spēsi piedzīvot.
Tad nu rodas jautājums - varbūt labāk vienkārši ļaut saprast, ka tu esi kopā ar cilvēku, kam ir slikti. Vienkārši ar savu blakus būšanu likt saprast, ka tev nav vienalga un vienkārši paklusēt?... Ja tam cilvēkam būs ko teikt, tad labāk, lai viņš izsaka visu, kas sāp bez liekiem - "es saprotu!", jo tas taču sāp vēl vairāk - "Kā tu vari saprast, ja tu to neesi pieredzējis?".
Ir iespējams darīt labu, vienkārši esot?
jaa pilniibaa piekriitu... lai gan ir jau arii cilveeki kas prot pateikt iistos vaardus iistajaa briidii, es tomeer nezinu ko teikt kad kaadam ir slikti... gribas paliidzeet, bet ne ar tiem standarta teikumiem... un tad nu atliek paliidzeet tikai esot blakus un atbalstot... bet es domaaju arii tas nav slikti.. :) katraa zinjaa noderiigaak nekaa vaardi bez jeegas un satura...
un vispar... palasiju viskko kas tev sseit rakstiits... un paarsvaraa jau atliek vien piekrist un nopriecaaties ka kaads to visu prot arii pateikt ne tikai izjust... :) (man piemeeram ar izteikssanaas speeju pieklibo :D)
Kā ar čatu, nezinu, bet, piezvanot, arī var klusēt... Tikai tad tas klusums tāds smags sanāk!
ja, a ja vajag paliidzeedz cilveekam, kursh nav blakus? pa telefonu vai ar neta starpnieciibu... ko tad? tad pabuushana liidzaas nav iespeejama, un arii kluseeshana nepaliidz....
Ļoti viedas un pareizas pārdomas. Man arī nesen bija šī "nomierināšanas un palīdzēšanas problēma".
Kad vajag paklusēt, pabūt līdzās, varbūt pat samīļot, un tas cilvēks būs tev pateicīgs par to vien, bez vārdiem. Var pat izteikt savu bezspēku, taču tas otrs tik un tā sapratīs, ka tu no sirds, tikai nezini īsti, kā...
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.