Marija Ābeltiņa - Profesionālā Izdegšana Jānis Rubļevskis (koko) / 13.06.2026. 13:37 / #Grāmatas / 0 komentāri
Diezgan sen nebiju iegriezies grāmatnīcā, iznesot laukā grāmatu kas uzrunāja. Šoreiz muzeju nakts dienās iegriezos Zvaigzne ABC lielveikalā un izstaigāju malu maliņas. Acīs iekrita Marijas Ābeltiņas grāmata "Profesionālā Izdegšana". Tā nu ir sanācis, ka tieši tagad dzīvē iestājies posms, kad ir gan laiks, gan arī pēdējais brīdis par šo tēmu aizdomāties. Arī sieva pateica, ieraugot grāmatu, ka jābūt labai, jo viņa esot skolā klausījusies Marijas lekciju, kas esot bijusi ļoti atsvaidzinoša.
Tā nu es ķēros ragiem pie vērša (jo vērsim pie ragiem bija jāpieķeras jau sen) un ar patiesu interesi izskrēju grāmatai cauri.
Šis raksts nebūs tikai par grāmatu, bet arī par manu pēdējā laika profesionālo noskaņojumu.
Par to, kāpēc tas ir tik aktuāli man tieši tagad
Esmu strādājis oficiālu darbu vairāk kā 22 gadus (raksta tapšanas brīdī) un nekad nebiju aizdomājies, par izdegšanu. Man bieži vien kaut kas darbā sāka nepatikt un man patika izmaiņas - tā nu kādi 4-5 gadi vienā darba vietā man bija slieksnis un meklēju kaut ko jaunu vai arī kaut kas jauns atrada mani. Tas bija līdz brīdim, kad sāku strādāt Dynatech.
Ar Dynatech bija interesantāk - liela kompānija, kas strauji attīstījās. Katrs varēja sniegt savu artavu un ar savu darbu katrs varēja tikt atpazīts un virzīts tālāk. Tā kā es nestāvēju uz vietas un profesija man uzņēmumā mainījās vairākas reizes (back-end programmētājs -> tehniskais vadītājs -> komandas vadītājs), tad arī tā paguršana neatnāca tik ātri - nostrādāju uzņēmumā 8 gadus. Tagad, kad paskatās retrospektīvā: jau pēc 6tā gada sāku sajust nogurumu, efektivitātes trūkumu, negācijas un bezspēcības sajūtu, taču pamatā to norakstīju uz restrukturizāciju, izmaiņām vadībā un vadības stilā kā arī dziļo bedri tehniskajā parādā (netehniskiem cilvēkiem - piešpaktelēšanu tur, kur vajadzīgs kapitālremonts vai pārbūve no jauna), kuru "neļāva mums aizrakt".
Tad nāca piedāvājums no LemFi. Startup uzņēmus, kas aug laukā no startup. Katrs var gāzt kalnus, katrs var ieviest kaut ko jaunu un palīdzēt kompānijai, taču man bija grūti sākt. Inereces nebija nekādas. Jau nedēļas vidū man nebija enerģijas, lai arī darbs patika. Un enerģiju es atguvu tikai tad, kad uztaisīju acu operāciju un tā kārtīgi divas nedēļas atpūtos bez datora un daudz guļot.
Uzreiz pēc operācijas sajutu riktīgu darba sparu un produktivitāti. Varēju atkal gāzt kalnus, bet vairs ne ilgi. Uzņēmumu piedzīvoja atlaišanas vilnis un es biju viens no nelaimīgajiem, kuru atlaida. Uzreiz varu pateikt, ka atkal iekritu tādā kā bedrē bez enerģijas un vēlmes kaut ko darīt. Taču šoreiz atlaišana atnesa arī monetāru kompensāciju. Nolēmu kārtīgi atpūsties un darbu pats vismaz pirmos mēnešos nemeklēt, bet gan atbildēt uz ienākošajiem piedāvājumiem (raksta tapšanas brīdī veiksmīgi to daru un lēnām jūtu progresu).
Kā tas viss sasaucas ar grāmatu
Grāmatā ir aprakstīti ļoti dažādie profesionālās izdegšanas veidi un simptomi, kuri var norādīt uz tavu profesionālo izdegšanu. Katram veidam ir vairāki piemēri, kas ļauj daudz labāk salīdzināt šo izdegšanas veidu ar savu pieredzi un izvērtēt, kur es esmu šajā brīdī, kur biju iepriekš un kur vēlos doties.
Grāmata uzrakstīta vienplūdus, bet ievērtējot vairākus skatu punktus:
- manis kā darbinieka izdegšana;
- manis kā vadītāja izdegšana;
- manis kā vadītāja spēja pamanīt, ka izdedzis ir darbinieks.
Paskatījos uz savu pieredzi un ieraudzīju visu varavīksni. Sapratu to, kur pašam bija problēmas, sapratu to, kur laikus nepalīdzēju padotajam, sapratu to, kur laikus nesapratu savu vadītāju. Kā gribētos to visu tagad labot, bet nu jau tagad labāk jāfliltrē nākotnē.
Grāmatā ir aprakstīti vismaz 4 dažādi lieli izdegšanas virzieni, kuri sadalīti vēl sīkāk. Vai zināji, ka pārmērīga proaktivitāte, skriešana uz priekšu un darīšana vairāk arī var novest pie izdegšanas? Vai zināji, ka reizēm izdegšanu nevar izārstēt gadiem? Ka normāla terapija ir vairāk kā pusgadu, bet var vilkties arī 7-8? Vai zināji, ka, ja nemeklēsi palīdzību, tad tas viss var pāriet arī depresijā?
Nesen man bija darba intervija ar vienu uzņēmumu. Es intervētājiem pateicu, ka man rūp, lai padotais nepārstrādājas, uz ko saņēmu atbildi: "mēs to šeit nedaram - visi pieauguši cilvēki un, ja strādā vairāk, tad mums ir labāk". Vai tu gribētu strādāt tādā uzņēmumā? Vai tā nauda ir to vērta - dzīvot stresā par to, ka tevi atlaidīs, jo tava pārguruma un emocionālā stresa dēļ produktivitāte ir samazinājusies? Vai ir forši, ka ir tikai darbs un nekas cits?
Kā tu tagad jūtes darbā? Atstrādā? Dari vairāk? Maini pasauli vai jūties mazvērtīgs un nevienam nederīgs? Tādi diezgan interesanti jautājumi, kurus uzdod šī grāmata. Grāmata par šīm sajūtām pastāsta vairāk. Pastāsta arī to, kā izvērtēt savu pašreizējo stāvokli un kā cīnīties ar sekām.
Kā raksta autore - nav viena universāla līdzekļa kā arī nav sudraba lodes, kas maģiski un ātri visu atrisinās - tas ir noteikts darbs, bet var sākt ar mazumiņu. Es neesmu tiesīgs tagad jums stāstīt par to, kā risināt problēmas, bet es pats nonācu pie grāmatā aprakstītajiem mazajām problēmām, kuras ar mani rezonēja, jau pirms tās izlasīšanas:
- spēku izsīkums
- pasivitāte
- veselības problēmas
- novārtā pamestas fiziskās aktivitātes
- palielinājies alkohola patēŗiņš
Kad lēnām sāk likt klāt vairāk aktivitāti, atsakas no kaitīgām lietām un pievēršas vecajiem hobijiem - tad tas skats uz dzīvi paliek labāks. Esmu pārliecināts, ka izdegšana mani ir skārusi. Esmu pārliecināts, ka fiziska atpūta palīdz, bet ar to nepietiek. Grāmatā ir rakstīts, ar ko var sākt, lai viss uzlabotos.
Varbūt tavs boss nemaz nav tāds kretīns un tu neesi zemē metams darbinieks. Varbūt jums vienkārši vajag parunāties un sastādīt plānu, kā uzlabot situāciju.
Grāmatu iesaku izlasīt pilnīgi visiem. Pat, ja tev liekas, ka tas tevi neskar - var gadīties, ka ar zināšanām tu vari palīdzēt citiem.
* Raksta titulbildi ģenerējis ChatGPT ML pēc autora pieprasījuma un apraksta.