Šī lapa tev iespraudīs cepumus. Tu paraksties uz šo:
1. To, ka tu nospiedi pogu "Sapratu";
2. Tavu info, lai katru reizi komentārā nav pa jaunam jāraksta (palama,
e-pasts, web). Būs pieejams tikai tev;
3. Sesijas id, ja tu esi lapas administrators un spēsi ielogoties.
4. Google analītikas sekošana.
Man vienmēr ir bijis darbs. Pirmo nozīmīgo algu un apzinātu iešanu uz darbu es sāku 17 gadu vecumā. Toreiz es saņēmu algu "uz rokas", jo nepilngadīgus toreiz (un laikam arī tagad) nodarbināt uz pilnu slodzi nebija pieņemts/atļauts. Tā bija viena vasara, kurā es vairāk kā divus mēnešus katru darba dienu no rīta gāju uz darbu, strādāju un vakarā gāju mājās. Tas pirmais darbs man nodrošināja autoskolas kursus, kas manā vecumā bija liels patstāvības sasniegums un, kas pats jaukākais - tas pirmais darbs bija saistīts ar profesiju, ko izvēlējos vēlāk.
Aktīvi oficiāli es sāku strādāt 19 gadu vecumā un kopš tā laika man ir bijuši tikai divi (toreiz gan visai apzināti) brīvprātīgi pārtraukumi. Vienreiz es aizgāju no darba un kādu brīdi nemeklēju jaunu, jo gribēju gan atpūsties, gan arī uzrakstīt bakalaura darbu. Abi plāni izdevās un pēc aptuveni divu mēnešu pauzes es biju izceļojies pa Ukrainu, uzrakstījis bakalauru un jau atkal aktīvi strādāju.
Otrā reize bija jaunības sirdsēsti - vajadzēja paņemt pauzi - aizgāju no darba un dažus mēnešus padzīvoju laukos, kur iekārtoju savu istabu, uzprogrammēju pamatu savam pirmajam CMS, aizbraucu paizklaidēties uz Vāciju, pierādīju ka arī decembrī Latvijā var salasīt gailenes un atkal metos darbos.
Savā pilngadīgas personas mūžā es esmu gandrīz vienmēr bijis darba attiecībās un gandrīz vienmēr no darba aizgājis vai to mainījis tikai pēc savas iniciatīvas, bet ir bijuši arī izņēmumi. Esmu strādājis oficiāli 12 uzņēmumos, kur dažos no tiem man ir mainījušās profesijas (kāpu pa kāpnītēm) pat vairākas reizes. Tikai divas reizes es esmu ataists. Un tikai vienreiz es nesapratu tam iemeslu.
Pirmo reizi mani atlaida 2017. gadā. Es uzņēmumā biju nostrādājis gandrīz trīs mēnešus. Mani atlaida pēdējā pārbaudes laika dienā. Kad paprasīju, kas bija ataišanas iemesls, man atbildēja: "Tagad visi vadītāji ir atvaļinājumā un tas programmētājs, kurš tevi mentorēja, teica, ka viņam liekoties, ka ar tevi būs grūti sastrādāties, tāpēc vieglāk un lētāk ir atlaist tevi tagad." Kāpēc grūti? Ko sliktu izdarīju? Neko no tā man nespēja pateikt, jo nezināja. Sākumā bija šoks, jo 3 mēnešu laikā biju paspējis uzbūvēt trīs projektus un izskatījās, ka ar produktivitāti man ir labāk nekā esošajiem programmētājiem. Pēc minūtēm 15 es sapratu, ka tas ir uz labu - ja jau kompānijā tāda attieksme, tad visdrīzāk es to negribu. Pie tam, uzņēmuma bizness pārsvarā bija WordPress lapu cepšana, ko es pacietu tikai tam laikam labās algas dēļ. Nu ko - izgāju laukā pa durvīm, veicu vienu zvanu un sarunāju interviju uzņēmumā, kurā vēlāk nostrādāju vairāk kā 8 gadus un ar prieku.
Otro reizi mani atlaida pavisam nesen - vasaras sākumā. Šoreiz tas nebija pārbaudes laiks, bet tas šoku nemazināja, jo atteikums nāca negaidīti. Atlaisti mēs tikām vesela kaudzīte un bez tā mēneša, kas paredzēts nostrādāt, toties ar pilnu kompensāciju un tūlītēju iespēju pieteikties uz bezdarbniekiem. Šajā reizē man vismaz aptuveni paskaidroja atlaišanas iemeslus un, ja paskatās uz to lietu objektīvi nevis no savas aizvainotās sirsniņas viedokļa, es pilnīgi piekrītu, ka tam uzņēmumam šāds gājiens bija labs, jo inženieru komandu struktūra tiešām bija uzpūsta. Sāpīgi tikai tas, ka tik gudriem un foršiem cilvēkiem tas izpildījums bija ļoti klibs.
Tā nu es sāku vasaru ar atpūtu. Gāju uz intervijām tikai tad, kad mani aicināja - pats neko nemeklēju. Lasīju gudras grāmatas un pārdomāju dzīvi. Atsāku nodarboties ar veciem hobijiem. Sakārtoju vidi ap sevi un, cik nu varēju, arī savas smadzenes. Sapratu retrospektīvā iemeslus, kāpēc esmu pametis iepriekšējās darba vietas. Sapratu, ko tagad meklēju un kādas ir tās vērtības, kuras gribu jaunajā darbā virzīt uz priekšu.
Nu es esmu atkal darba meklējumos, jo jūtos pietiekami atpūties un gatavs mesties jaunos izaicinājumos. Esmu gatavs gan mācīties, gan arī mentorēt citus. Ja tev ir piedāvājumi, tad nekautrējies rakstīt.
* Visi lauki (izņemot tavu lapu) aizpildāmi obligāti!
E-pasts publiski netiks parādīts.
Zinot vairākumu, komentāros tagi netiek atrādīti kā tagi. Linki
automātiski pārveidosies par spiežamiem (cerams).
Bloga īpašnieks patur tiesības ļaunus komentārus dzēst vai pārveidot
cilvēkiem patīkamākā formā, bet tajā pašā laikā neatbild par komentāru
saturu.